Šodien redzēju puisi. Vispirms ieraudzīju viņa acis. Viņa skatiens. Tas bija tik skaists. Viņš un viņa acis. Skatiens. Un tikai tad pamanīju krēslu uz riteņiem. Invalīds. Un man viņš joprojām patika. Skaists cilvēks. Vīrietis. Laikam esmu pašlaik uz tik jūtīga viļņa, tik viegli varētu iemīlēties, tik ļoti vēlos tās sajūtas, pieskārienus, glāstus, vārdus, vienkārši blakus būt TĀ, vienīgā, vis-vis-vis... |