Domāju, vai vispār galvā ir vēl kāda smadzeņu šūna, ja savu ģimeni iemaina pret pudeli? Nu tā, ka tas ir vienīgais, par ko pastāvīgi ir vērts rūpēties. Tā, lai tara nebaltai dienai ieslēpta, tā, lai neviens radinieks neko neuzzina, tajā pašā laikā sievu par kājslauķi un bērnu par lelli uzskatīt. Tā, ka nekādas dzīves kvalitātes, galvenais pudele, sardele un tv pults; tā, ka viss cilvēciskais ir alkoholā aizpeldējis un podā aizskalots; tā, ka vairs nav cilvēks, bet staigājošs slimnieks, uz kuru vairs nav iespējams skatīties. Kinda nožēlojami. Kinda nevienam nevajag pieskārienu, glāstu, mīļu vārdu, nevienam nevajag kvalitatīvu pārtiku un zābakus, ko vilkt kājās. Tikai pudele, aleluja! Iedvesmai: http://latimesblogs.latimes.com/thedail |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |