Pasaka. Neatceros, kad būtu tik daudz sniega redzējusi. Un tāds miers laukā, klusums. Un silti. Un snieg, un snieg. Sniegparsliņas kā mazas laimītes krīt un neapstājas, un uzbur smaidu. Tāda mīļuma sajūta, negribas, lai kādreiz apstātos... Perfekts laiks vakara pastaigai! [Jā, par šoferīšiem paklusēšu:)] |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |
On February 2nd, 2010, 10:07 am, zivju_parstavis commented: O jā :), divas mašīnas jau palīdzēju izstumt |