Pasaka. Neatceros, kad būtu tik daudz sniega redzējusi. Un tāds miers laukā, klusums. Un silti. Un snieg, un snieg. Sniegparsliņas kā mazas laimītes krīt un neapstājas, un uzbur smaidu. Tāda mīļuma sajūta, negribas, lai kādreiz apstātos... Perfekts laiks vakara pastaigai! [Jā, par šoferīšiem paklusēšu:)] |