Skaidrs, ka viss notiek tā, kā tam jānotiek. Bet kāpēc vienmēr, VIENMĒR, iestājoties pilnmēness laikam, sajūta, ka katrs solis kā uz grābekļa, tad tas, bļ, tad šitais, bļ! Un nelīdz pat tas, ja guli savā migā, segu uz ausīm uzbāzis. Noteikti atskanēs agrais telefona zvans un otrā galā atskanēs kāda balss, kas mēģinās tavu būtību padarīt nožēlojamu. Labrīt, bļ! |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |