Gandrīz 2 stundas - norunāju pa telefonu ar tanti no departamenta. Pareizāk, viņa runāja, es klausījos. No vienas puses, jauki, ka cilvēks tā aklāti visu savu dzīvi izrunā, visu par attiecīgo sfēru, visu, kas uz sirds. Bet, no otras puses, darba laikā, kad noteikti vēl kāds gribēja sazvanīt un noteikti par svarīgākām lietām, un tik daudz nevajadzīgu tekstu. Man galva plīst pušu. Būs dušā jānoskalo visi viņas vārdi, atstājot aiz auss galveno informāciju :) |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |