Padsmitgadnieku spēlītes salīdzinot ar divdesmitgadnieku spēlītēm ir zīdaiņa šļupsti. Tad cilvēks sevi pašu nav iepazinis, kur nu vēl spējīgs ieraudzīt otru.
Divdesmitgadnieku spēlītes salīdzinot ar trīsdemistgadnieku spēlītēm ir tikai iesildīšanās. Mēģinājums būt pieaugušam, meklēt partneri, ticēt ideāliem, ģimenei, vienai vienīgajai otrajai pusītei, tai īstajai un uz visu mūžu.
Un, kad tās ir izspēlētas, kad saproti, ka tas viss ir izdomājums, ka dzīve ir jāmāk sagaršot pa īstam, tad ievelc dziļu elpu un sāc Dzīvot.
Atveras pilnīgi jaunas durvis, līdz šim neapzinātas.
Un tās ir ļoti nežēlīgas spēlītes. Sāpīgas. Bet tas norūda. Un tas dara stipru.
Un tas liek sajust Dzīves garšu, to īpašo, to aso, to neatkārtojamo.
Un gribas vēl un vēl.
Aug apziņa, pašapziņa un tu ieraugi sevi citā gaismā - citu acīm. Vērtīgu, īpašu.
Un sāc manipulēt, sāc spēlēties ar citu dzīvēm. Izbaudot. Un ļaujoties.
Dievīgi.
Divdesmitgadnieku spēlītes salīdzinot ar trīsdemistgadnieku spēlītēm ir tikai iesildīšanās. Mēģinājums būt pieaugušam, meklēt partneri, ticēt ideāliem, ģimenei, vienai vienīgajai otrajai pusītei, tai īstajai un uz visu mūžu.
Un, kad tās ir izspēlētas, kad saproti, ka tas viss ir izdomājums, ka dzīve ir jāmāk sagaršot pa īstam, tad ievelc dziļu elpu un sāc Dzīvot.
Atveras pilnīgi jaunas durvis, līdz šim neapzinātas.
Un tās ir ļoti nežēlīgas spēlītes. Sāpīgas. Bet tas norūda. Un tas dara stipru.
Un tas liek sajust Dzīves garšu, to īpašo, to aso, to neatkārtojamo.
Un gribas vēl un vēl.
Aug apziņa, pašapziņa un tu ieraugi sevi citā gaismā - citu acīm. Vērtīgu, īpašu.
Un sāc manipulēt, sāc spēlēties ar citu dzīvēm. Izbaudot. Un ļaujoties.
Dievīgi.