Psihoterapeits sametis visu vienu kaudzē. Dusmas ir normāla cilvēka reakcija uz kaut ko ļoti sliktu, kas nodara viņam vai kādam citam, pret ko viņam ir empātiska reakcija, ļaunu. Dusmas ir vajadzīgas, kaut vai tāpēc, lai uzdotu vajadzīgo enerģijas līmeni cīņai. Teiksim, kādam vājākam dara pāri, un viņš ir jāglābj. Savukārt, atriebība un dusmu un aizvainojuma auklēšana cauri gadiem gan ir vājuma un dumības pazīme (lielākoties, bet pieņemu, ka ir izņēmumi :) )