mana gadijuma es jau no bērnu dienam loti milu dizvnieciņus (un joprojam ^_^) ,a cilvekus gan man nav žel (nu,izņemot visadus dzives pabernus,piemeram,ubagus,vnm iedodu viņeim naudiņu,ja neizskatas pec tadiem,kas vienkarši nodzers to)
manuprat,ir svarigi,lai berniņam jau pavisam mazam esot ,tiek radita tada labestibas noskaņa-bilžu gramatas un tamlidzigi.
diemžel jaatdzist,ka esot pieaudzis,esmu izturejies loti nezeligi,pie kam nemotiveti,un to noželoju,bet manit jau nevar vairs neko.
par motivetu un pamatotu agresiju gan neko neparmetu sev,bet to nemotiveto gan.
//nedaudz izpludu out of topic