Reālistisku plikņu Rīgas arhitektūrā diezgan daudz, bet laikam pie tā pierasts, jo kultūras mantojums.

Man šķiet, ka daļa cepās par tiem radziņiem. Taču salīdzinājumā ar dažādiem multfilmu, komiksu, fantāzijas un pasaku grāmatu mošķiem, tās būtnes šķiet mīlīgas. Bērnībā izlasīju komiksu Kurbads, kas toreiz kā bērnam šķita baiss, bet uz vāka nekāda vecuma cenza nebija. Un vectēvs manā atmiņu kladē sazīmēja izteiksmīgus mefistofeļus, kuri gan biedēja, gan pārsteidza, cik labi vectēvs zīmē. Vecmāmiņa gan bija nedaudz sašutusi, ka bērnam tādus briesmekļus zīmē, bet tā kā man likās interesanti, nelika plēst lapu ārā un izmest.