Ikreiz, kad paņemu kārtējo haltūru un nākas tulkot kaut ko tautā zināmu, man ir bail, ka nedarīšu darbam pienācīgu godu, Endzelīns kapā rotēs ap savu asi un sašutušie skatītāji aiz dusmām sagaidīs filmas beigu titrus, izstalkos mani feisbukā un piesolīs pa ģīmi - nupat pabeidzu tulkot Bāku (jā, to pašu), pārlasīju septiņtrejas reizes un vienalga šķiet, ka nekāda nopelniem bagātā kultūras darbiniece no manis nesanāks, galu galā ne man Gucci, ne man Nike ne man grāds valodās, ne mākslās, un gluži kā pamatdarbiņā es esmu kaut kādā mistiskā kārtā iemaldījusies daudz augstākā plauktā, nekā man pēc tiesas un taisnības piedienētu.

Nu ko, vāksim parakstus pa trešam lāgam - no sirds ceru, ka dzīvesbiedru petīcija 3.0 būs galdā jau pēc pāris nedēļām un cienījamā iesniegumu komisija aizrīsies ar pimpi.