Neticami, mazo lasītāj, bet pēc 6 stundām beigsies mani diennakts maiņu murgi un visi kafijas strēbēji [paradoksālā kārtā kafija ir reizē dievu eliksīrs un pasaules visbezjēdzīgāk dzertā šļura, jo 'paņemt pa kafijai' par vajadzīgu uzskata ikviens, nu huļi, HUĻI] un mūžīgie jēgu pārdzērušie krievi varēs sūkāt ledu, jo es būšu mājās, ieritinājusies zem deķīša un provēšu izgulēt visu 8 mēnešus krājušos nogurumu – 'patiesi, es jums saku', vislabākās darba dienas ir pirmā un pēdējā, pa vidu ir tikai vilkšanās no vienas algas līdz otrai un centieni nelekt acīs priekšniecībai.
Dzīvi studijā!