Rīta Timosan deva līst ārā no acīm [nē, es jau labu laiku nepraktizēju raudāšanu, tā vienkārši līst ārā], man priekšā aiz monitora ir iespaidīgu izmēru logs, aiz kura rāmi notiek Ikšķile [drīz būs te jāpiedeklarējas], un kopumā jā - esmu mīlēta un apčubināta, pēc pāris nedēļām Viļņas ielas apartamenti nonāk pilnīgā manā pārvaldībā [žēl vienīgi, ka Pičukiņš dosies prom kopā ar famīliju, jo kurš gan vēl mani piecos no rīta bakstīs augšā, pieprasot brokastis], studēšu savu bibliotēkzinātni, strādāšu par tankštelles operatoru [jā, darbs pie manis beidzot ir atnācis] un kopumā Ctrl+S, lūdzu.