Man patīk ticēt skaistas nākotnes iespējamībai un tam, ka vienā jaukā dienā visi kaktos iešķipelētie dzīves sīkumi un lielumi smuki saliksies pa plauktiņiem, īstenībā es nekādu tādu optimismu ļoti sen neesmu piekopusi - bezmaz otrā elpa atvērusies, vai.
Šogad pavasaris, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, manī neko sevišķi plosošu neraisa [sen jau bija laiks], pagaidām ir vienkārši saules apspīdētas pīppauzes un siltums gaisā, tas ir labi. Dzīvojieties!