Tu izlien no mātes miesām un tevi vēl gļotainu uzreiz ietin mīkstā, uzsildītā dvielītī no luksuspreču ražotāja 'Skaistā Nākotne' [nejaukt ar Zuargusa partiju], pat ja dvielīti nākas pirkt par jaunā žiguļa iekrājumiem vai omes zārka naudu, jo nākotnē tak atpelnīsies; bet tad paiet laiciņš un lielākajā vairumā gadījumu tu izaudz par tādu pašu dīvānā pirdēju kā visi citi, kas bija pirms tevis un nāks pēc tevis, un viss, ko tu patiešām dari, ir vienkārši sildi atmosfēru un aizņem dzīvojamo platību, un kad tu kāda iemesla dēļ atmet pedāļus un uzbrauc augšā pie Svētā Pētera, viņš tevī paskatās ar nepārprotami vīlušos skatienu un jautā 'A nahuj tev to dvielīti vajadzēja?', un tad tu viņam atbildi 'Es arī nezinu'.
Alkohola un neapmierinātu sociālo vajadzību smagums sirdī - šī diena, tāpat kā visas nākamās, paies, guļot gultā un skrāpējot brilles ar kaleidoskopa kruķīšanu, pa retam pieceļoties iedzert, fonā malsies iesprūdusi jūtūbes plejliste vai kāds mūzikas kolekcijas apcirknis, un es nevīžošu ne pieklājīgi saģērbties, ne iekurt krāsni, ne pīpēt savu sūda Winston virtuvē pie pelnutrauka.