Es domāju, ka šī leģendām apvītā un taurītēs pūtošu eņģelīšu aptekalētā diena nekad nepienāks, vismaz ne miermīlīgajā Viļņas ielas fazendā, bet paskat tik - arī man tagad ir pašai savs kaimiņš, kas pēc visiem šiem klusajiem un mierīgajiem līdzāspastāvēšanas gadiem ir no pagultes izvilcis urbjmašīnu un nolēmis, ka šis ir teicams vakars urbšanai, varētu aiziet un pieklājīgi izlamāt, bet kā tad tu mentam aizrādīsi, te jāuzsāk atklātu karadarbību, un paldiesdievam, man ir vēl no aizlaikiem mantots perforators - saturies, menta dvēsele, vēl viens urbiens no tavas puses, un tu dabūsi redzēt, kur vēži patiesībā ziemo.
Skaņa: urbja sonāte la minorā
saki