Nekas daudz nenotiek - mani vēlos vakaros piemeklē nolādētas sirdsklauves [labs izskaidrojums varētu būt 'one more cup of coffee before the road', bet nav jau gluži vairs skates priekšvakars un vispār man ir tējas periods], pabiju Prāta Vētrā, kā jau vidusmēra latviešu sievietei pieklājas, luste un iedvesma nekur nav pazudušas un liek man žmiegt no sevis ārā to labāko, vēl es esmu ieviesusi sev otru Cibas kontu [kur aizvest dvēseli pamīzt, jo te jau nebūs smuki], boikotēju Rīgas Svētkus un pilnos sab. transportus un kopumā jūtos salīdzinoši lieliski, man tā vajadzētu justies visu laiku. Dzīvojieties, patērētāji.