Varbūt paradums vēl no dienesta Narvesenā [tā kā no visiem biedriem es biju ar vismazāk dzīves ārpus darba, mani regulāri fīrēja strādāt neciešamās rīta maiņas, uz kurām bija jādodas apmēram tad, kad cilvēki ar adekvātu sociālo dzīvi iet gulēt] vai vienkārši mīlestība pret tukšu pilsētu, taču laiks ap pieciem no rīta ir vislabākais, lai ietu mājās, uz darbu vai jebkur citur.
Kontā saviesīgs vakars pie biedrīšiem un noskatīti visi vecie Star Wars, neticami - man vienmēr ir šķitis, ka tā nu reiz ir lieta, kam es nekad nespēšu saņemties, bet paskat tik.