Pašas spēkiem izdzinu sevišķi nešķīstu vīrusu no kompja [ak, mana mūzikas kolekcija, biju tevi jau apraudājusi, dārgā, un ja tev būtu kakls, es ap to noteikti mestos], kopā ar šķiltavu uzpildītmācēšanu tas man nodrošina teju vai džentlmeņa prasmju komplektu.
Dzeru Moku ar pienu [garšo tieši tāpat, kā pirms 4 gadiem], graužu semočkas, čaumalas metu no veciem Jūrmalas gatves papīriem uzlocītā kuģītī, jūtos tieši tā, kā ir šajā reibuma stadijā jājūtas un perinu tuvākās nākotnes plānus - ibio rio, man ir jāsaņemas, man ir jāpiespiež sevi uz runāšanu [protams, paredzot vietu visa salaišanai dirsā, cik nav gadījies], vismaz vienu lietu no miljons pārējām es gribu skaidru un saprotamu, tik daudz taču es varu atļauties.

Gaidu novembri un Grimes, biļete jau sen kā iegādāta - tas pilnīgi noteikti būs graujoši, ja ne vairāk.