Es gribētu mācēt nešķiest savu laiku un nervu šūnas cilvēkos, kuriem tas simt gadus bez svētdienām nav vajadzīgs, tomēr ja es tā darītu, beigu beigās nebūs, kas bērēs zārku nes [kas neatbilst patiesībai, jo par zināmām naudām šo darbiņu paveic kapu mužiki baltos cimdos - neskumsti ne mirkli, pakaļpalicēji un viņu finanses to visu nodarīs].
Gruntēju kartonus [neesmu to darījusi kopš.. nezinu, sen], dzeru un lietoju narkotikas, nenomainītā gultasveļā joprojām mēģinu izgulēt visu, ko šo 4 gadu laikā neesmu izgulējusi, un kopumā nekas daudz nenotiek, kāpēc gan lai notiktu. Dzīvojieties, patērētāji.