Biedrīši vakar atnāca uz sirdsmīļo darbavietu, savāca mani pēc darba laika beigām un aizvilka uz Vecrīgu dzert - sasodīts, viņi tik ļoti uztraucas par manu konstanto ārtbloku un nevēlēšanos skatīties virsū zīmulim, viņi liek man vismaz pusstundu dienā pamuļļāt posemaniacs.com un dāsni atvēl savu precious skiču bloku lapas vingrinājumiem 'uzvelc random brīvas formas un iezīmē tajās to, ko redzi', kuri man, protams, ir jāizpilda turpat uz vietas bārā, jo kas cits atliek, bet biedri, es nespēju - vienīgais, kas man mūžā ir izdevies, ir ragainais Kristiānija tēls [un tas pats nav nekāda radošuma esence, tikai pāris krāsainu kvadrātiņu kopums, kas brīnumainā kārtā cilvēkiem patīk], viss pārējais ir tikai tādi ambāļa centieni iztaisīties par hudožņiku hrenovu, un ko ellē es darīšu ar diplomdarbu, es vispār nezinu - tur ir tikai divas opcijas, uztaisīt uz 2 vai uztaisīt uz 10, taču ņemot vērā to, ka manas idejas izskatās labi tikai galvā, savukārt materiālā tās izskatās lielākoties pēc dirsas, man vajadzētu jau laicīgi paredzēt savu nepārprotamo fiasko - mani plāni nav samērojami ar manām prasmēm, es nevaru piespiest sevi piesēsties pie lapas, jo jebkura uzvilktā līnija vienmēr atspoguļos mana tizluma apmērus [nu nav, nav manī nekā radoša, to vajadzēja apjēgt krietnu laiku agrāk], un kamēr biedri tiek pie pasūtījumiem vai ir iemanījušies tikt strādāt tīri labos robos [viens puika pat ir veiksmīgi kļuvis par Cosmopolitan datordizaineri], es leju majonēzi uz hotdogiem par nožēlojamiem 200 latiem mēnesī, jo tas laikam ir vienīgais, kam es esmu derīga.
Dirst ejiet.