Saražoju Kristiānijus [kāds pusotrs simts varētu būt, vēl tikpat daudz pirms miedziņa varētu], rīt pašā pusdienlaika karstumā jābrauc uz Jūrmalas gatvi, klausīties Zommeres vervelēšanā par plenēru [kāpēc jāčakarējas, nevar pielikt lapiņu pie dēļa?], ir neizturami karsts un galvassāpes atgriežas, mamma ir pazaudējusi darbu un man šķiet [nē - es zinu], ka šovakar aizliešu seju, tāpat kā visas iepriekšējās un nākamās dienas. Dzīvojieties, ibio.