Izdzēru viskiju, sasmēlos idejas, parka spēļlaukumā paskicēju mazus bērnus [sajutos kā tāda pedofīle, jo kurš tad vēl sēž krūmos ar skiču bloku] un galu galā jādzīvo jau vien ir - 'kur tad tu dirsā liksies', kā ome savulaik teica, galu galā es pati esmu visu savu nelaimju cēlonis, katrs pats savas laimes kalējs un sava prāta pisējs. Dzīvojieties.