Man nav ne jausmas, kurā pēcattiecību periodā es joprojām atrodos un šķiet, ka zināt negribu, taču rīti man parasti ir ar Elsberga vārdiem definējami - 'bet mierīgs es varu uz skoliņu braukt, sakodis zobus, un klusi kaukt.' Enerdžīdrinks indīgi dzeltenā bundžā un vēl viena nakts priekšā, pilnīgi vai raudāt varētu, bet nē - izklājumi, kompleksie rasējumi, stendi, stilizēti sīpoli, zīmēšanas mājasdarbi, kultūras vēsture un tonnām neizlasītu grāmatu, sasodīts, un lai dieviņš apgrābstās gar manām skicēm - manas dzīvītes virsraksts būs 'Dzīve ir neekonomiska', vai varbūt 'Mākslas nogurdinātie', kā tajā Tīfentāles recenzijā pa divām lapām, kuras izdīrāju no gleznotavā atstātas avīzes [meklēt saistošus rakstus gleznotavas avīzēs ir mans kārtējais netikums].
Dzīvojiet, lūdzu.