Šodien atkal mazdrusciņ pagleznošanas diena, brīnumainā kārtā pabeidzu visu, laikam zvaigžņu stāvoklis īpaši labvēlīgs - vēl tikai salīmēt planšetēm stūrus, pa vidam dzemdēt piecus kompozīcijas darbus, aiznest visu to makulatūru uz skati, 'and we're done until next year', bet to kaut kad vēlāk, vēl taču daudz laika. Ceru uz savas sociālās dzīves drīzu augšāmcelšanos un pacensties daudzkārt pāsniegt līdzšinējo rādītāju 'viens cilvēks reizi mēnesī', šī pārmēru vientuļā dzīve mani notrulina - nav jau slikti, bet tomēr, manām pietiekoši sūdīgajām saskarsmes prasmēm tas par labu noteikti nenāk. Jāuzvāra dzīvokļbiedriem makaronus po-flotski, jāpabaro kaķi un jāiet klausīties Kazāku - Kārli, nevis to otru, kurš mani visu gadu tiranizēja ar savām nolāpītajām materiālmācības lekcijām [šonakt sapnī es viņu redzēju ar pārdzertu jēgu, bet vienalga, īstenībā tas bija sasodīti skaists sapnis]. 'I raise my glass of chocolate milk' par sevi, kāpēc gan ne.