Eh, šis ir jau kāds ceturtais ieraksts, kurš man sākas ar 'ak' vai 'eh' - uz ko tas norāda, es nezinu un zināt negribu. Es esmu teikums, līdz nelabumam vienkāršs un tajā pat laikā sarežģīts, ar integrētiem divdabja teicieniem, kurus nespēja izskaidrot Sproģe un negrib izskaidrot Freimane - un mani iekļauj iekavas, pirmā un otrā, un abas ir viena ar otru šausmīgās pretrunās; pirmā pievelk, bet nesauc, savukārt otrā sauc, bet nepievelk, un es jūtu, kā tirkšķ mani komati un domuzīmes, plēšoties pie abām reizē, jo spēku samēri ir līdzīgi, un kad pirmā iekava guļ, darbojas otrā, un tā vislaik, lai gan ir vispārzināms, ka ir vajadzīgas abas iekavas, bet šis nav tas gadījums, šeit der tikai viena no abām iekavām un otrai nāksies padoties taustiņa Backspace priekšā - es esmu saplīsis, salaboties nespējīgs teikums un no manis klusām birst nebalsīgie līdzskaņi.