Man patīk šitais 'untoviņipasakamantikaitagad' fenomens, nudien. Tautā jau labu laiku klīst pārbaudītas runas, ka par visiem pieradinātajiem organismiem un dzīvības formām ir jāuzņemas vismaz kautkāda nebūt atbildība, kaut pusmiligrams atšķaidīta atbildības surogāta, bet ne jau par to ir stāsts, jo galvenā lieta ir pavisam cita - kā tad lai es beidzu pist to savu prātu, teic man jel, izdomā kādu patiesi noderīgu veidu un ieraksti to man Ziemassvētku kartiņā ar zeltītiem burtiņiem, es patiesi priecāšos.