Man patīk cilvēku smarža, nudien - cigarešu dūmi, kafija, tīra miesa, lietoti apģērbi un tā tālāk, traks var palikt no šitās daudzveidības, katrs staigā ar savu smaržu un fig tu atcerēsies, kam kādu aromātu piedēvēt. Bet ne jau par to ir stāsts. Uz bibliotēku es dodos vairs ne gluži dēļ svaigas lasāmvielas, drīzāk gan tāpēc, ka vienmēr pie glaunajiem Trešā Tēva Dēla atstieptajiem datoriem [es iedomājos, kā tas nabadziņš svempjas augšā stikla kalnā ar n-tajiem sistēmblokiem plecos] sēž skaistas personas, no kurām nevar ne aci atraut. Šodien vārdadienu svin Vilhelmīnes, un es pat zinu, uz kuras personas veselību man šovakar jādzer tējiņu.