Nolieku bibliotekārei priekšā kārtējo grāmatu kalnu, un viņa man jautā:"Kā jūs spējat tik ātri lasīt? Es katru reizi brīnos par jums!", bet kas cits atliek, gulēt ir apnicis un bez garīgās barības jau nedzīvosi, varbūt pēc kādiem gadiem sešdesmit es kļūšu par kautkādu 'Zelta Lasītāju' vai ko tādu, manu reģistra kartīti izdos trīs sējumos citiem par piemēru un manā vārdā nosauks vismaz vienu filiālbibliotēku, bet varbūt arī nē.