otrdien jāiet pie šrinka, prasīšu ņemt nost fluanksolu, jo to nebeidzamo čučumuižu vairs nav iespējams izturēt - man patīk sirdsmiers, miegs un fantastiskie sapņi, но не до такой степени, kaut gan jāatzīst, ka neatceros pēdējo reizi, kad būtu tik ilgi un kvalitatīvi gulējusi, varbūt jāpaņem kaut kādas miega ripas avārijas gadījumiem un pārējā laikā jāizlīdzas ar garām pastaigām, gandžu, viskiju un bedtime stories podkāstiem, kā jau allažiņ.

sāku domāt, ka es arī varētu reiz saņemties uzkāpt uz sieviešu stendapa skatuves, nu ok, varbūt vismaz parunāt sūdu iekš Openly Queer Mic, man azotē ir pat daži joki, taču ir 3 būtiskas problēmas: a - es esmu smieklīga tikai spontānos un nepiespiestos apstākļos; b - es ciešu no dvēseli kropļojošas trauksmes; c - es runāju pārāk neskaidri un R burta neizrunāšana arī galīgi nepalīdz, tā ka laikam būs vien jāatstāj gaišās slavas virsotnes tiem citiem.

esmu sākusi krāt pastmarkas, bez panākumiem mēģinājusi iemācīties adīt (fuck this, es saprotu, ka citiem tas var šķist relaksējoši, taču man tas ir nebeidzams saspringums un ciešanas), gatavoju ēst vēl intensīvāk, nekā jebkad agrāk, manos nākotnes plānos ietilpst uzcept maizi un sasiet kārtīgu mājas sieru, vēl es esmu noprovējusi molliju, iztulkojusi kaudzi bezjēdzīgu filmu, spīdoši performējusi darbiņā un pilnai laimei atliek tikai pakārties, lol.

gaidu 1. martu, lai varētu beidzot nogriezt savus pandēmijas matus