Jānis dušojas [nē, nekā tāda mums nebija], es čakarēju internetus un protams, esmu palaidusi gar bārdu [žēl, ka neesmu mužiks un man nav bārdas!] arī šī gada Prozas Lasījumus, jau kuro gadu mēģinu saņemties un aiziet, nu brīnišķīgi, sieviet, tā tu arī savas bēres nokavēsi.
Man patīk manas brīvās pirmdienas - tiesa gan, ja man tagad liktu iet uz darbu, tas būtu fantastiski krāsains piedzīvojums, galvenokārt dēļ alkohola koncentrācijas manā organismā.

Reizēm man šķiet, ka pilnīgi visas pasaules lietas, kuras es nesaprotu vai ar kurām es nemāku tikt galā, spētu atrisināt nazis rīklē, klofelīns vakariņās vai izpletņlēciens bez izpletņa, bet jau pēc neilga laiciņa Dionīss ir man rokā ielicis pudeli un noglaudījis galvu, un tad es atkal varu iet, būt un dot, cik nu akumulators atļauj.

Meh, jāiet uzpīpēt. Benzīntankā.