Mani zoss instinkti neatkāpjas ne sitami, ne lūdzami: svarīgākais, ko šodien vajadzēja izdarīt [atskaitot savu grēcīgo miesu aizgādāšanu uz darbu un 9 stundas ilgu ziedošanos mīļajiem patērētājiem], bija aiznest pārdrukāt sadirstos darbus, jo rītdienas atzīmju likšana nāk virsū kā rūgta nāve, bet protams, ka par izdruku neesamību es atceros tikai tagad, kad jāķeras pie darbu metināšanas kopā - sveicināts, Copy Pro, tava alga būs liela debesīs, jo kur gan vēl var cauru diennakti visi ar galvu nedomājošie tirliņi izdrukāt savas smirdīgās bildītes [par 3 pūriem zelta, bet tas jau ir cits stāsts]. Dzīvojies, mans mazais lasītāj.