Reizēm es domāju, ko gan par saviem Dievzemītē palikušajiem tautiešiem saka tie, kas ar vienvirziena biļeti aizdevušies uz ārzemēm un sabūvējuši sev jaunas, arvien uzlabotākas dzīvītes - 'salst, dzer un rīko referendumus' būtu precīzi, manuprāt.
Dievi ir apžēlojušies - smirdīgā suņu-kaķu glāžu akcija ir beigusies, aleluja [mīļie pensionāri, jūsu mazbērniem vajag Apple produkciju, nevis 59 santīmu glāzi ar nožēlojami uzdrukātu parodiju par tādu vai citādu mincīti, un protams, jūs nevarēsiet naktīs mierīgi gulēt, ja nepaspēsiet apmainīt savas 30 aizpildītās krājkartītes tieši viskarstākajā dienas laikā, kad rinda stiepjas teju līdz Katedrālei], mans pārgurums ir tonnās neizmērāms un priekšā neizmērojama greznība - 3 brīvdienas, kuru laikā mani nevarēs sasniegt sirdsmīļās korporācijas visuresošā zili-zaļi-oranžā roka, nekādi hotdogi un e-taloni, nekādi 'Muraķķi rozovuju i spički, pažalsta', nekādi obligātie 'varbūtkādumaizīti' un 'dokumentiņuslūdzu'. Dzīvojies, mans mazais, nešķīstais patērētāj.