Atceros, precīzi pirms gada šajā pašā dienā es sadzērusies gāju pa Avotu ielu un pilnā rīklē raudāju par teju vai visām pārestībām, kādas vien pasaulē ir - jāatzīst, mans mazais patērētāj, ka šobrīd man klājas krietni vien labāk, varbūt ja nebūtu tik briesmīgi auksti, nenāktu miedziņš un es nebūtu drusciņ profilaktiski dusmīga, varētu dzīvei dot visus 100 punktus, taču šobrīd aprobežošos ar kādiem 70; sāpīgās lietas joprojām persistē, taču to ir krietni vien mazāk, nekā ierasts, un kopumā esmu gājusi galvenokārt augšup, tas ir labi.