Pirmdien no rīta [protams, tieši manas maiņas laikā, paldies, Vēja māt, ne uz ko citu jau tu neesi spējīga, stervelāde tāda] sirdsmīļajā darbavietā nešķīstie mārketinga speciālisti un produktu menedžeri ir ieplānojuši filmēt reklāmas klipu [acīmredzot, apgrozījums krītas, ak vai, nu bet ko var darīt, ja cilvēki nepērk tās smirdīgās maizītes], un atminoties savas nebūšanas ar filmēšanos pirms pāris mēnešiem, turpmāk gozēties uz visiem valsts TV ekrāniem ir pēdējais, ko es mūžā varētu vēlēties, un tad Ūsiņš, Dionīss un Kecalkoatls apžēlojās - biedrs piekrita apmainīties un nostrādāt rītu manā vietā [par to man laikam nāksies viņu mīlēt mūžīgi], es labāk izvēlos pēc darba mazgāt kafijas automātus un pārnākt mājās hujzin cikos, nevis korporācijas vārda spodrināšanas nolūkos pataisīt sevi par vēl lielāku ķēmu, nekā man nākas būt, lai sapelnītu maizītei, sviestiņam un rīta smēķim pirms autobusa. Dzīvojieties, patērētāji.