Māte virtuvē telefoniski sniedz kādai cīņubiedrei īsu triecienkursu dzīvē, vai vismaz kaut ko līdzīgu [tā ir mūsu dzimtas sieviešu iezīme - mēs runājam kā no grāmatas, tikai pašām viss ir dirsā vienmēr], es, savukārt, iestiprinos ar vieglu alkohola šķīdumu pirms miedziņa un rītdienas 12 stundu maiņas [kad man zvana kolēģi, telefons spēlē 'Fabrikas meitenes dziesmu', ne bez pamata], vispār tāds sērīgs noskaņojums - jāatzīst, tas ir vienīgais brīvo brīžu mīnuss, jo guļot, kūkojot mācībiestādē vai darbā staipot minerālūdeņu iepakojumus, man nav laika justies slikti un nodarbināt sevi ar visādām maznozīmīgām huiņām, bet tiklīdz tu apsēdies un neko īsti nedari, galvai uzreiz liekas, ka nu tik vaļā ies. Ai [Adobe Illustrator], dzīvojieties.