Atbrīvojos no Pjatigorska un Milla, abi krāja vienīgi putekļus [vēl laikam nav tas vecums, kad lasa nopietnus filozofu darbus, vēl prātiņam mazliet jāizaug], Nīče gan lai vēl pastāv - kas zin, noderēs. Cīņa ar karstumu joprojām notiek [varētu kaķi iemērkt bļodā, nabadziņš tūlīt atstieps ķepas], privatizēju mājas vienīgo ventilatoru un piekāru logam biezos aizkarus - drošvien tīra pašiedvesma, bet mazliet vēsāk ir, lai gan tāpat te nav ne gaisa, ne kā, mirsti vien nost.
Sēžu tagad un domāju - rakstīt, nerakstīt.

Sametās dusmas, virtuvē nogriezu matus un ko tagad - tagad neko.