Whoa, 7gd beidzot attaisījuši vaļā [dumji, man tur pie reģistrēšanās datuma stāv mūsu iepazīšanās datums], pretējās mājas kaimiņš runā pa Skype tādās toņkārtās, ka te var dzirdēt, un mazmāsiņa apspriež puikas pa telefonu ar labāko draudzeni, jēziņ - protams, ik pa laikam vajag ar kādu apspriest savus vīriešus vai sievietes, savilkt galus un izdarīt secinājumus, taču šito Seksa un Lielpilsētas manieri gan es nekad neesmu sapratusi, kā vispār ir fiziski iespējams katru dienu trīs stundas ļerkstēt par to, kādu īsziņu viņš atsūtījis vai kas viņam vakar bijis mugurā un kādā krāsā bikšu pogas [es ar ļaunu prieku gaidu to brīdi, kad kāds no viņas kavalieriem viņu beidzot aplauzīs kā nākas - aplauzīsies bērns un redzēs, ap ko lieta patiesībā grozās].
Jākāpj uz riteņa un jāaizbrauc pēc vīna. Šī būs laba svētdiena!

Svētdiena laba, pārmaiņas pēc, mierīgs vakars parkā uz soliņa ar Masu Medijiem, noskatīta filma un pabarots kaķis, vienīgi kafija nepareizā [to bērnu taču nevar sūtīt uz veikalu, jopcikrozā, Dallmayr vietā atnes man Tchibo], bet tā tik tāda sīka neērtība. Pa vienam svītroju paveiktos darbus ārā no to-do list un kas zin, varbūt beidzot būšu šo vasaru pavadījusi krietni saturīgāk, nekā visas iepriekš pieredzētās. Dzīvojieties.
[nupat apskatījos, ka šis ir ieraksts #1130, jēziņ, pa kuru laiku.]

Ejot gar mājas stūri, vienmēr labsajūtā jāpiever acis, tāpat arī atceroties to melno žaketi, man skrien tirpiņas, un par Cherry Choice vispār nerunāsim - sajūtot TO smaržu, caur ķermeni izskrien strāva.