Dzīve notiek, pilsoņi - pastkastītē kartiņa no Kanādas ar elegantu vintage franču tintes reklāmu [postcrossing ir viena no labākajām lietām, kas ar mani ir notikusi, visi cilvēki tomēr nav ļauni], ar zobubirsti izlauzu plombu no priekšzoba un tagad tur ir caurums aptuveni Ķīšezera lielumā [cik ekselents veids, kā sākt pirmdienas rītu, piedevām zobārste slima un ko ellē es tagad darīšu], bet ne jau par to ir stāsts. Šķiet, ka man ir kaut kādas skumjas ar aizturi, kājminamā domāšana vai kas tāds - visu vakardienu es nodzīvoju mierīgi, ar riteni triecoties cauri Ķīpsalai un priecājoties par to, cik smuki upē ūdens skalojas, padzēru alu, izlasīju Kolmani, nolikos gulēt, un tikai šorīt, dodoties uz Jūrmalas gatvi, man sametās tā pa īstam skumji, līdz vājprātam. Русский Стандарт mierinoši silda kaut kur pie saules pinuma un kas zin, varbūt pāries ātri, vienmēr taču pāriet.