Man noteikti ir nodeguši visi bioritmi - es esmu nomodā vidēji 18 līdz 20 stundas diennaktī un nedaru pilnīgi neko, un kaut kādi dienas sākumā piedzīvoti notikumi vakarpusē liekas kā notikuši pirms trim gadiem [tomēr tas ir krietni labāk, nekā redzēt pirmsskates gļukus, haha, spīdošs paklājs, sveši kaķi un čībām ragi]. Miedziņš nāk, nopirku savu dievišķo Dallmayr un nu tik dzeršu, gaišzaļā krūzīte pārnesta mājās un liecina par neskaitāmajām prakses dienām ar tēju brokastīs, pusdienās un vakariņās. Dzīvojieties, patērētāji, jūs to lieliski pieprotat.

Rietumu frontē bez pārmaiņām. Nopirkšu visu pasaules zāli un aizpīpēšu sevi uz viņsauli.