Vai nu man liekas, vai nu visa pasaule vakar dzēra, vismaz tā var spriest pēc vakardien notikušajām telefonsarunām - murmulis neparasti laimīgs, labcilvēks labā noskaņojumā un arī L. aizdomīgi priecīgā balsī klāsta par Apinīti, pavasara iesvētīšanu un tūkstošiem citu muļķīgu lietu [ko viņa parasti nedara]. Skatos uz tiem trim diplomiem un joprojām nesaprotu, ko viņi visi tur pirms darbu vērtēšanas pīpēja, bet lai nu kā - I did it and I'll do it again, un ejiet kāst.
Man ir dikti priecīgi [jau vismaz mēnesi], taču esi sveicināta, greizsirdība - kā man tevis pietrūka.

Bauskas Gaišais visu slikto aizskalos prom, esmu taču azbesta vecene, esmu!