27 Marts 2010 @ 11:28
 
Protams, otrā rīta solījumi jau nākamajā dienā tiek aizmirsti, taču man šķiet, ka es vairs nekad mūžā nedzeršu - visa aizvadītā nakts bija viens vienīgs zilas alkoholžļurgas izraisīts melns kadrs, un no visas nemaņas atceros vienīgi to, ka L. izskatījās sasodīti lieliski un vienubrīd man blakus figurēja skaists vīrietis, patiešām neizsakāmi skaists vīrietis, tādu es sev pati labprāt iegādātos. Un tomēr life's good, ja vien man atgrieztos atmiņa, būtu double good.
Kefīrs ir dievu dzēriens.
 
 
Skaņa: Nouvelle Vague - Too Drunk To Fuck