Jauka diena, saule izcepinājusi man pēdējās saprāta paliekas un visi ar mani šodien runā - pensionārīga sargtantiņa no Naivās Mākslas muzeja ņēmās stāstīt, ka nevar vien sagaidīt vakaru un ka uz soliņa labāk negulēt, jo pavisam noteikti kāds apzags. Vēl man pievērsās mašīnists no lokomotīves, kura vislaik braukājas turpu šurpu gar Andrejsalu - divreiz uztaurēja, izliecās pa savas kabīnes lodziņu un pasveicināja, līdz ausīm smaidīdams. Un kronis visam noteikti bij viens vecis pie Laimas pulksteņa - šis esot trompetists, ieraudzīja manās rokās ģitāras somu un teica, ka gribot 'uzspēlēt kādu noktirni', lai gan kāda tur noktirne dienas vidū, padomājiet tač. Ilgi viņš visu ko stāstīja, vēl ilgāk atvadījās, paspieda roku un teica:"Nu tad veselību un mīlestību - pārējo var nopirkt!". Forši, nudien.