Papētīju rūpīgāk daktertantes neskaitāmās izrakstītās ripas un uz vienām ir skaidri un gaiši rakstīts 'Dicloberl® retard 100 mg' - skaisti, varbūt pēc visa man parakstītā tablešu kursa veiksmīgas izdzeršanas es skaitīšos pie rītārdiem, who knows. Muzejnakts bija patīkama, ar mūziciņu un mākslu, kā arī mana beigtā sociālā dzīve jau nedaudz vārsta actiņas, plāta mutīti un gaida savu fināla atdzimšanu - un tomēr nekas no tā visa nav tas, kas bija pagājšgad, pagājšgad ap šito laiku to visu vēl piedevām dekorēja sajūtiņas, sasodīts, cik gan ļoti visi tie murmuļnospiedumi ir manī un visā manā ekosistēmā ieēdušies. Kā ir tagad? Tagad mēs nesarunājamies un mūsu vienīgā iespējamā kopbilde stāv easyget'ā, koncertu sadaļā, no pēdējās atkalredzēšanās reizes. Žēl, es noteikti būtu pacentusies viņai uzmeistarot pašu labāko nākotni, kādu vien otram cilvēkam ir iespējams sagādāt - nēēē, es to skaisto nākotni kaut no zemes izkasītu, ja būtu nepieciešams, es nonestu visu Piena Ceļu no debesīm un pat vairāk. Kafija ir veiksmīgi padzerta, precīzāk gan iemocīta kuņģī, kurš to visu grūž atpakaļ, un tagad jāķeras pie gleznošanas, kura kautkad pēc daudziem gadiem aizkapa valstībā noteikti ņems mani priekšā uz lielajiem debesu galdiem. Priekā, patērētāji.