Rīt Neiburgas lasīšanas un degunmētelīsildīšanas diena, mrh, atceros, cik ļoti pāri malām līstošs man šis laiks bija kādreiz. Pļurkt. Aizgāju pie savas sasodītās ārstes un šī man atklāja beigtu starpribu nervu, izrakstīja svaigas ripas un tādā klasiski mierinošā balsī novēlēja 'Esi vesela!', un tagad nez kāpēc gribas domāt, ka visas vainas ir simtreiz nopietnākas, tikai mani neviens neinformē. Mana vienīgā patreizējā vēlme ir gulēt, līdz ausīm ierakties gaišzaļajā deķītī un izslēgties līdz kādai jaunai tūkstošgadei, bet kurš tad tev dos, jopcikrazīt, es noteikti neesmu pelnījusi nekādas draņķa brīvdienas - 'cieties, cieties, būsi atamans.' Pilnīgi raudiens nāk.