Rasolballīte izvērtās saviesīga, neko piebilst, siera rīvēšanas process mani vienmēr ir aizgrābis līdz pašiem sirds dziļumiem, to es jums pilnā nopietnībā saku, un bēda ir tikai viena - ne jau katru dienu Silver Mt. Zion spēlē bezmaz ielas galā, sasodīts, koncerta neapmeklēšana pilnīgi noteikti būs mans gada lielākais zaudējums. Tagad jāšļūc zīmēt uz 405. telpu, es lūk nepareizi turot zīmuli un temperamenta man arī esot pārāk daudz.

Braucu tramvajā, lasīju Jāņa Elsberga savārstījumus un uznāca šausmīgas skumjas, bet ne jau par to ir stāsts. Pusotru mēnesi mana mūžvecā ciparkamera [man patīk šis vārds, nudien] gulēja komā un brēktin brēca pēc meistara prasmīgās rokas, haha, šodien es to krāmu nometu zemē un aparāta darba spējas uzlabojās par 150%, hooray, nu es varēšu taisīt krāsainos pikseļu jūkļus tonnām vien bez sava gala. Rīt jāglezno, un lai Ūsiņš, Dionīss un Kecalkoatls stāv man klāt.