Logs atvērts un istaba smaržo pēc manas rīta bezcigarešu kafijas, kuru dzeru reti, bet toties gruntīgi un no visas sirds [sirdij ir visādas kaites, bet tas jau netraucē mīlēt kafiju]. Metīšu savu dzimtas lepnumu pie malas [tas man laikam no tā vācu barona asinīs] un iešu svētdien uz baznīcu, varbūt pie durvīm svētais tēvs savā melnajā ķitelī gaida mani ar atplestām rokām un dievkalpojuma laikā klusām iepotēs manos asinsrites lokos kautkādu dievišķo eliksīru, kas zin, arī cietumnieki un narkomāni mēdzot lūgt dievu. Grūti vakaros iemigt, bet vēl grūtāk rītos celties augšā, lai vēlāk atkal ietu gulēt un atkal celtos un tā vislaik uz riņķi vien [riņķa līnijas garumu C aprēķina pēc formulas C=2πR]. Pam param. Drīz jābrien pie dakteres Majakovas, kura atkal uz mani brēks par to, ka nemetu nost svaru - še tev Anniņ vasarsvētki, pēdējās 4 dienās -4 kg nost, haha, tā ka pāksti ciet, drīz es atbildīšu visiem standartiem.