Kongratulācijas sakarā ar jūnija iestāšanos, dāmas un kungi. Skaists rīts [lai gan kas nu vairs par rītu, pusdienas jau jātaisa] - vieniem smags un pohains, vieniem ellīgi darbīgs, bet man miega piepildīts un pat sapņains, ja var tā izteikties. Šādos rītos man labpatiktu pamosties svešā gultā, ar sajauktiem matiem un valgu ādu - nobrīnīties, pasmaidīt un turpināt. Un iet prom tikai kautkad nākamajā dienā, ap pēcpusdienu, dungojot kādu islandiešu estrādes brīnumu un atstājot savu smaržu svešajos palagos - gultas īpašniekam par prieku. Skaisti tas būtu, paties' - bet šeit un tagad, svētdienā, 2008. gada 1. jūnijā, 12:20 aizkari plīvo atvērtā loga ietekmē, zilas debesis un zaļi koki visapkārt, klusināta mūzika iz Dz-kalna puses, ieelpa caur degunu, izelpa caur muti. Rītdiena, pielīmē sev spārnus un lido šurp, atnes man brokastis manā bardacīgajā virtuvē, taurenīšus, vecas omītes ar tirgus tašām uz soliņiem un piekto tramvaju ar manu iecienīto sēdekli pie vidējā kompostiera, zāli kurā gulēt, cigarešu dūmus gaisā, svešu krūtsgalu faktūru manos pirkstos un parasto pelēko latvieša laimīti.

Ej uz veikalu pēc kefīra, bet tā vietā nopērc jau sesto rūtaino kreklu, dāvanu mazajai māsai un pat aizkarus savam vissvētākajam logam - patiešām nekad nekas nav kā pie cilvēkiem, un jau kuro reizi tas tiek uzskatāmi pierādīts. Dzersim kumkvata sulu, šķērēsim Kristiānijus, ārstēsim smeldzīgo vēdersāpi un ilgosimies.

Bet šonakt ir jāguļ, jāieborē tas sev ar visiem līdzekļiem - aizvērt acis un pārvilkt segu pāri galvai, sapņos es neredzu Viņu, neredzu sevi, neredzu mūs, neredzu vispār vairs neko, tikai visādas pasaules gala ainiņas, eksplozijas, graustus un puikas, kas apņēmīgi airējas uz kautkādu mistisku Bociemu. Visi seši rūtainie krekli izmazgāti un smuki sakrāmēti rindiņā [ārā izžautai veļai patīkamo smaržu piedod ozons O3, kas pavisam nelielos daudzumos ir gaisa sastāvā], velc tik mugurā un bildē kaut žurnālam, patiesībā man nav ne mazākās nojausmas, kāpēc es valkāju rūtainus vīriešu piegriezuma kreklus, no kuriem viens man ir par lielu, bet ne jau par to ir stāsts, stāsts nekad nav par to, stāsts vispār nav ne par ko, mērgļa gabals.