24 Jūlijs 2008 @ 23:09
 
Visai slimīgi ik dienu maniakāli dežūrēju pie sava putekļainā portatīvdatora un lietū izmirkušā telefona, atgaiņāju mūžīgos taureņus [tie laikam no bada] un gaidu gaidu gaidu, sagaidu kādu pavisam niecīgu vēsti no TĀS pasaules, noriju kaklā sakāpušo kamolu, pie sevis nodomāju ikvakara domu un aizmiegu - 'Tā būs labāk, varbūt nē, bet savādāk.'