Mans grāmatvediski precīzais menstruālais cikls ir nobrucis un uzvedas kā pašam labpatīk, mērgļa gabals, bet ne jau par to ir stāsts, šovakar gribas smaržas, garšas, sajūtas. Mētra sauc uz savu nedēļas nogales kodienu, bet es neiešu ne sitama ne lūdzama, jo pirmkārt haltūra haltūriņa, otrkārt jūs ar sūdainu mietu neaizdzīsiet mani dzert kopā ar cilvēku baru, no kura man pazīstami ir labi ja pieci. Gāh, es negribu iet uz Metallica, es gribu iet uz Sigur Ros, lai gan patiesībā būtu grēks neredzēt dzīvajā tādus grandus kā Metallica, tāpēc es sakodīšu zobus un tecēšu vien uz stadionu. Un stāstiet takš, kā pa Bjorku gāja, cilvēki mīļie!
[piebildīte iz Paegļu Klintas virtuālo pierakstu arhīviem, lūdzu piedošanu par autortiesībām:"Nākošajā dzīvē es gribētu būt riktīgs vecis un tad es noteikti būtu skursteņslauķis un visas smukās meitenes skrietu un bakstītu manas pogas. būtu trakoti forši."]